Istanbul E-pass ietver Hagia Sophia ekskursiju ar biļeti un angliski runājošu profesionālu gidu. Papildinformācijai, lūdzu, skatiet "Laiki & Tikšanās".
|
Nedēļas dienas |
Ekskursiju laiki |
|
Pirmdienas |
09:00, 10:00, 11:00, 12:00, 14:00, 15:30 |
|
Otrdienas |
09:00, 09:30, 10:15, 11:30, 14:30, 15:30, 16:00 |
|
Trešdienas |
09:00, 10:30, 12:00, 14:00, 15:00, 16:00 |
|
Ceturtdienas |
09:00, 10:00, 11:15, 14:00, 15:30, 16:15 |
|
Piektdienas |
09:00, 10:15, 11:00, 14:30, 15:00, 16:30 |
|
Sestdienas |
09:00, 10:00, 11:00, 14:15, 16:00 |
|
Svētdienas |
09:00, 10:15, 11:00, 14:00, 15:00, 16:30 |
Stambulas Svētā Sofija
Iedomājieties ēku, kas 1500 gadus stāv tajā pašā vietā, galvenais templis abām reliģijām. Pareizticīgās kristietības centrs un pirmā mošeja Stambulā. Tā tika uzcelta tikai 5 gadu laikā. Tā kupols bija lielākais kupols pasaulei 800 gadus ar 55.60 augstumu un 31.87 diametru. Reliģiju attēlojumi blakus viens otram. Romas imperatoru kronēšanās vieta. tā bija sultāna un viņa tautas tikšanās vieta.
Tā ir slavenā
Hagia Sophia Stambulā.
Cikos atveras Hagia Sophia?
Tā ir atvērta katru dienu no 09:00 līdz 19:00.
Vai par ieeju Hagia Sophia mošejā ir jāmaksā?
Ieejas biļete ir iekļauta gida ekskursijā.
Kur atrodas Hagia Sophia?
Tā atrodas vecpilsētas sirdī un ir viegli sasniedzama ar sabiedrisko transportu.
No vecpilsētas viesnīcām; Paņemiet T1 tramvaju līdz Sultanahmet tramvaja stacijai. No turienes ir 5 minūtes kājām.
No Taksim viesnīcām; Brauciet ar funikulāru (F1 līnija) no Taksim laukuma līdz Kabatas. No turienes pārsēdieties uz T1 tramvaju līdz Sultanahmet tramvaja pieturai. No tramvaja pieturas līdz turienei ir 2–3 minūšu gājiens.
No Sultanahmet viesnīcām; lielākajai daļai Sultanahmet apkaimes viesnīcu tas ir pastaigas attālumā.
Cik ilgi aizņem Hagia Sophia apmeklējums un kad ir labākais laiks?
To var apskatīt patstāvīgi 15–20 minūšu laikā. Ekskursijas ar gidu no ārpuses aizņem aptuveni 30 minūtes. Šajā ēkā ir daudz sīku detaļu. Tā kā pašlaik tā kalpo kā mošeja, jāņem vērā lūgšanu laiki. Agrs rīts būtu lielisks laiks, lai to apmeklētu.
Hagia Sophia Vēsture
Lielākā daļa ceļotāju sajauc slaveno Blue Mosque ar Hagia Sophia. Ieskaitot Topkapi Palace, vienu no visvairāk apmeklētajām vietām Istanbulā, šīs trīs ēkas ir UNESCO mantojuma sarakstā. Tās atrodas viena pretī otrai; būtiskākā atšķirība starp šīm ēkām ir minaretu skaits. Minarets ir tornis mošejas sānos. Šī torņa galvenais uzdevums agrāk bija izziņot aicinājumu uz lūgšanu pirms mikrofonu sistēmu izmantošanas. Blue Mosque ir 6 minareti.Hagia Sophia ir 4 minareti. Papildus minaretu skaitam, vēl viena atšķirība ir vēsture. Blue Mosque ir osmaņu būve, savukārt Hagia Sophia ir vecāka un ir romiešu būve, atšķirība starp tām ir aptuveni 1100 gadu.
Kā Hagia Sophia ieguva savu nosaukumu?
Ēka ir pazīstama ar dažādiem nosaukumiem atkarībā no reģiona un valodas. Turku valodā to sauc par Ayasofya, bet angļu valodā to bieži kļūdaini dēvē par St. Sophia. Tas rada neskaidrību, jo daudzi uzskata, ka nosaukums cēlies no svētas personas vārdā Sophia. Tomēr sākotnējais nosaukums, Hagia Sophia, nāk no sengrieķu valodas un nozīmē "Dievišķā Gudrība." Šis nosaukums atspoguļo ēkas veltījumu Jēzum Kristum, simbolizējot Viņa dievišķo gudrību, nevis godinot konkrētu svēto.
Pirms tā kļuva pazīstama kā Hagia Sophia, būves sākotnējais nosaukums bija Megalo Ecclesia, kas tulkojas kā "Lielā baznīca" vai "Mega baznīca." Šis nosaukums apzīmēja tās statusu kā pareizticīgās kristietības centrālo baznīcu.iekš ēkas apmeklētāji joprojām var apbrīnot izsmalcinātās mozaīkas, no kurām viena attēlo Justinian i, kas pasniedz baznīcas modeli, un Constantine the Great, kas piedāvā pilsētas modeli Jesus and Mary — tradīcija Romas laikmetā imperatoriem, kuri pasūtīja greznas celtnes.
No Osmaņu laikmeta Hagia Sophia ir pazīstama arī ar iespaidīgu kaligrāfiju, īpaši islāma svētajiem vārdiem, kas rotāja ēku vairāk nekā 150 gadus. Šī kristīgo mozaīku un islāmiskās kaligrāfijas kombinācija izceļ ēkas pāreju starp divām galvenajām reliģijām un kultūrām.
Vai vikings atstāja savu nospiedumu Hagia Sophia?
Intrigējošs vēstures fragments ir saglabājies vikingu grafiti formā, kas atrasts Hagia Sophia. 11. gadsimtā vikingu karavīrs vārdā Haldvan iegreba savu vārdu vienā no ēkas otrā stāva galerijām. Šis senais grafiti joprojām ir redzams arī šodien, sniedzot ieskatu dažādos apmeklētājos, kas gadsimtu gaitā ir apmeklējuši Hagia Sophia.
Haldvana zīme ir atgādinājums par skandināvu klātbūtni Bizantijas Konstantinopolē, kur viņi bieži kalpoja kā algotņi Varangiešu sardzē, aizsargājot Bizantijas imperatorus.
Cik daudz Svētās Sofijas baznīcu tika uzceltas vēsturē?
Vēstures gaitā bija 3 Svētās Sofijas baznīcas. Konstantīns Lielais deva pavēli uzcelt pirmo baznīcu 4. gadsimtā pēc Kristus, tūlīt pēc tam, kad viņš pasludināja Istanbulu par Romas impērijas galvaspilsētu. Viņš vēlējās parādīt jaunās reliģijas slavu, tāpēc pirmā baznīca bija nozīmīga būve. Tomēr, tā kā baznīca bija būvēta no koka, tā tika iznīcināta ugunsgrēkā.
Tā kā pirmā baznīca tika iznīcināta, Theodosius ii pavēlēja uzcelt otro baznīcu. Celtniecība sākās 5. gadsimtā, bet šī baznīca tika sagrauta Nika nemieros 6. gadsimtā.
Galīgā būvniecība sākās 532. gadā un tika pabeigta 537. gadā. Piecu gadu īsā būvniecības periodā ēka sāka darboties kā baznīca. Daži ieraksti vēsta, ka būvniecībā strādāja 10 000 cilvēku, lai to pabeigtu tik īsā laikā. Arhitekti bija Isidorus no Miletos un Anthemius no Tralles, abi no Turcijas rietumu puses.
Kā Hagia Sophia pārgāja no baznīcas uz mošeju?
Pēc tā uzbūvēšanas ēka kalpoja kā baznīca līdz Osmaņu laikmetam.Osmaņu impērija 1453. gadā iekaroja Stambulu.Sultāns Mehmeds Uzvarētājs deva pavēli, lai Hagia Sophia tiktu pārvērsta par mošeju.Sultāna pavēles rezultātā ēkas iekšienē mozaīku sejas tika pārklātas, tika pievienoti minareti un uzstādīts jauns mīhrabs (niša, kas norāda uz Mekas virzienu).Līdz Republikas periodam ēka kalpoja kā mošeja.1935. gadā šī vēsturiskā mošeja pēc parlamenta rīkojuma tika pārvērsta par muzeju.
Kad tas kļuva par muzeju, mozaīku sejas atkal tika atklātas. Apmeklētāji mūsdienās joprojām var redzēt divu reliģiju simbolus blakus, kas padara to par lielisku vietu, lai izprastu toleranci un vienotību.
Kādas izmaiņas notika 2020. gadā, kad Hagia Sophia atkal tika atvērta kā mošeja?
2020. gadā Svētā Sofija piedzīvoja būtiskas pārmaiņas, kad ar prezidenta dekrētu tā oficiāli tika atgriezta no muzeja par funkcionējošu mošeju. Tas iezīmēja trešo reizi tās garajā vēsturē, kad Svētā Sofija tika izmantota kā lūgšanu vieta, atgriežoties savās islāmiskajās saknēs pēc 85 gadiem kā muzejs. Tāpat kā visās Turcijas mošejās, apmeklētāji tagad var iekļūt ēkā starp rīta un vakara lūgšanām.Lēmums izraisīja gan iekšzemes, gan starptautiskas reakcijas, jo Hagia Sophia ir liela kultūras un reliģiskā nozīme gan kristiešiem, gan musulmaņiem.
Kāds ir apģērba kods apmeklējot Hagia Sophia?
Apmeklējot Hagia Sophia, ir būtiski ievērot tradicionālo apģērba kodu, kas tiek ievērots visās mošejās Turcijā. Sievietēm jāsedz galva un jāvalkā gari svārki vai vaļīgas bikses, lai saglabātu pieticību, savukārt vīriešiem jānodrošina, ka viņu šorti ir zem ceļa. Papildus tam, visiem apmeklētājiem jānoņem apavi pirms ieiešanas lūgšanu zonā.
Muzeja darbības laikā ēkas iekšienē lūgšanas nebija atļautas. Tomēr kopš tā atkal sāka darboties kā mošeja, lūgšanas tagad var brīvi notikt noteiktajos laikos. Neatkarīgi no tā, vai jūs apmeklējat kā tūristi vai, lai lūgtos, Hagia Sophia’s jaunā funkcija ir radījusi telpu, kur gan lūdzēji, gan tūristi var novērtēt tās dziļo reliģisko un vēsturisko nozīmi.
Kas bija Svētā Sofija pirms tā kļuva par mošeju?
Pirms Hagia Sophia kļuva par mošeju, tā bija kristiešu katedrāle, zināma kā Church of Hagia Sophia, kas grieķu valodā nozīmē "Svētā Gudrība". Ēku pasūtīja Bizantijas imperators Justinianus I, un tā tika pabeigta 537. gadā. Tā bija pasaulē lielākā katedrāle gandrīz 1000 gadu un kalpoja kā Austrumu pareizticīgās kristietības centrs, spēlējot nozīmīgu lomu reliģiskajā un politiskajā dzīvē Bizantijas impērijā.
Celtne bija slavena ar savu milzīgo kupolu un inovatīvo arhitektūras risinājumu, kas simbolizēja impērijas bagātību un varu.
1453. gadā, kad Osmaņu impērija iekaroja Konstantinopoli (tagad Stambula), sultāns Mehmeds II pārvērta katedrāli par mošeju. Šajā pārejā tika pievienotas islāma iezīmes, piemēram, minareti, mihrabs (lūgšanu niša) un kalligrafiskie paneļi, savukārt dažas kristiešu mozaīkas tika aizklātas vai noņemtas. Tas iezīmēja Svētās Sofijas (Hagia Sophia) ilgo vēsturi kā mošeju, kas turpinājās līdz 1935. gadam, kad tā kļuva par muzeju.
Kādas ir atšķirības starp Hagia Sophia, Aya Sophia un Saint Sophia?
Lai gan nosaukumi Hagia Sophia, Aya Sophia un Saint Sophia bieži tiek lietoti kā sinonīmi, tie apzīmē vienu un to pašu ēku, taču dažādos valodiskos kontekstos:
-
Hagia Sophia: Tas ir grieķu nosaukums, kas tulkojas kā "Svētā Gudrība." Tas ir visbiežāk lietotais termins starptautiski, īpaši vēsturiskajās un akadēmiskajās diskusijās.
-
Aya Sophia: Tā ir turku nosaukuma versija, kas tika pieņemta pēc Osmaņu iekarošanas Konstantinopolē.To plaši izmanto Turcijā un starp turku valodas runātājiem.
-
Svētā Sofija: Šis tulkojums tiek galvenokārt izmantots Rietumu valodās un kontekstos. Tas atspoguļo to pašu nozīmi – "Svētā Gudrība" – taču termins "Saint" ir izplatītāks angliski runājošajās valstīs.
Neskatoties uz šīm nosaukuma variācijām, tās visas attiecas uz vienu un to pašu ikonisko ēku Stambulā, kas pazīstama ar savu bagāto vēsturi kā kristiešu katedrāle, mošeja un tagad nozīmīgs kultūras simbols.
Kas Hagia Sophia tagad ir – mošeja vai muzejs?
Kopš 2020. gada jūlija Hagia Sophia atkal ir kļuvusi par mošeju. Šī izmaiņa tika paziņota pēc Turcijas tiesas sprieduma, kas atcēla tās muzeja statusu, statusu, kāds tai bija kopš 1935. gada, kad valstī valdīja sekulāra valdība, ko vadīja Mustafa Kemal Ataturk. Lēmums to atgriezt par mošeju ir izraisījis gan iekšzemes, gan starptautiskas diskusijas, jo ēkas kultūras un vēsturiskā nozīme ir svarīga vairākām reliģijām.
Lai gan šodien tā darbojas kā mošeja, Svētā Sofija, tāpat kā daudzas citas mošejas Turcijā, paliek atvērta apmeklētājiem no visām ticībām. Tomēr ir veiktas izmaiņas, piemēram, lūgšanu laikā tiek pārklāta daļa kristīgās ikonogrāfijas. Neskatoties uz tās reliģiskās lomas maiņu, Svētā Sofija joprojām ir ārkārtīgi vērtīgs vēsturisks piemineklis, kas atspoguļo gan tās kristīgo Bizantijas, gan islāmisko Osmaņu pagātni.
Kas atrodas Svētajā Sofijā?
Hagia Sophia iekšpusē jūs varat redzēt fascinējošu kristīgās un islāmiskās mākslas un arhitektūras apvienojumu, kas atspoguļo ēkas sarežģīto vēsturi. Galvenās iezīmes ietver:
-
Kupols: Centrālais kupols, viens no lielākajiem pasaulē, ir bizantiešu arhitektūras meistardarbs, kas paceļas vairāk nekā 55 metrus virs grīdas.tā varenums un augstums rada apbrīnas sajūtu apmeklētājiem.
-
Kristiešu mozaīkas: Lai gan daudzas mozaīkas Osmaņu periodā tika pārklātas vai noņemtas, vairākas bizantiešu mozaīkas, attēlojot Jēzu Kristu, Jaunavu Mariju un dažādus svētos, ir atklātas un restaurētas, sniedzot ieskatu ēkas periodā, kad tā bija katedrāle.
-
Islāma kaligrāfija: Lielas apaļas plāksnes ar arābu kaligrāfiju ir izteikti redzamas interjerā.Šajos uzrakstos ir iekļauti Allah, Muhammad un islāma pirmo četru halifu vārdi; tie tika pievienoti laikā, kad ēka bija mošeja.
-
Mihrabs un Minbars: Mihrabs (niša, kas norāda uz Mekas virzienu) un minbars (ambona) tika pievienoti, kad Hagia Sophia tika pārvērsta par mošeju.Tie ir būtiski elementi musulmaņu lūgšanām.
-
Marmora kolonnas un sienas: Hagia Sophia ir arī pazīstama ar to, ka tajā izmantots krāsains marmors no visas Bizantijas impērijas, kas piešķir ēkai kopējo varenību.
Interjers pārstāv unikālu arhitektonisku un kultūras saplūšanu, simbolizējot gan Bizantijas, gan Osmaņu mākslas tradīcijas.
Kādā arhitektūras stilā ir pazīstama Hagia Sophia?
Hagia Sophia ir slavens Bizantijas arhitektūras piemērs, un tās pazīstamākais elements ir masīvais kupols, kas dominē ēkā. Šo stilu raksturo:
-
Centrālie kupoli: Svētās Sofijas centrālā kupola inovatīvais dizains, kas šķiet peldošs virs baznīcas centrālās daļas, bija nozīmīgs arhitektūras sasniegums savā laikā.tas ietekmēja vēlāko Osmaņu mošeju dizainu, tostarp Blue Mosque.
-
Pendentīvas: Šīs trijstūrveida konstrukcijas ļāva novietot lielo kupolu uz taisnstūrveida pamatnes, būtiska inovācija, kas definēja Bizantijas arhitektūru.
-
Gaismas izmantošana: Arhitekti prasmīgi iekļāva logus kupola pamatnē, radot ilūziju, ka kupols it kā karājas no debesīm.Šīs gaismas izmantošana dievišķības sajūtas radīšanai kļuva par Bizantijas reliģisko ēku raksturīgu iezīmi.
-
Mozaīkas un marmors: Sarežģītās mozaīkas un bagātīgi krāsotās marmora sienas atspoguļo Bizantijas impērijas greznību un simboliku, koncentrējoties uz reliģiskajām tēmām un ikonogrāfiju.
Šis arhitektūras stils būtiski ietekmēja osmaņu arhitektus, kuri vēlāk to pārvērta par mošeju, radot tās unikālu bizantisko un islāmisko elementu sajaukumu.
Kāpēc Hagia Sophia ir svarīga gan kristiešiem, gan musulmaņiem?
Hagia Sophia ir liela nozīme gan kristiešiem, gan musulmaņiem, ņemot vērā tās lomu abu ticību reliģiskajā vēsturē. Kristiešiem tā gandrīz 1000 gadus bija pasaulē lielākā katedrāle un kalpoja par Austrumu pareizticīgo baznīcas centru. Tā bija svarīgu reliģisko ceremoniju norises vieta, tostarp Bizantijas imperatoru kronēšanām, un tās mozaīkas ar Kristu un Jaunavu Mariju tiek cienītas kā kristīgās ticības simboli.
Musulmaņiem, pēc 1453. gada Konstantinopoles iekarošanas, Hagia Sophia sultāna Mehmeda II laikā tika pārvērsta par mošeju, simbolizējot islāma uzvaru pār Bizantijas impēriju. Ēka kļuva par paraugu turpmākajai osmaņu mošeju arhitektūrai, iedvesmojot daudzas no Stambulas slavenākajām mošejām, piemēram, Suleymaniye un Zilā mošeja. Islāma kaligrāfijas, mihraba un minaretu pievienošana atspoguļoja tās jauno islāmisko identitāti.
Hagia Sophia pārstāv divu lielu pasaules reliģiju krustpunktu un ir spēcīgs gan kristiešu, gan islāma kultūras mantojuma simbols. Tās turpmākā lietošana un saglabāšana atspoguļo tās lomu kā tiltu starp pagātni un tagadni, Austrumiem un Rietumiem, kā arī divām no pasaules lielajām reliģiskajām tradīcijām.