Hagia Sophia gida tūre ar biļeti

E-pass uz Stambulu ietver Hārjas Sofijas ekskursiju ar biļeti un profesionālu gidu, kas runā angliski. Lai iegūtu sīkāku informāciju, lūdzu, skatiet sadaļu "Darba laiks un tikšanās laiks".

Hāgija Sofija Stambulā

Iedomājieties ēku, kas vienā un tajā pašā vietā stāv jau 1500 gadu — pirmo templi divām reliģijām. Pareizticīgās kristietības galvenā mītne un pirmā mošeja Stambulā. Tā tika celta tikai 5 gadu laikā. Tās kupols ir lielākais kupols pasaulē ar 55,60 m augstumu un 31,87 m diametru 800 gadu garumā. Reliģiju atainojumi blakus viens otram. Romiešu imperatoru kronēšanas vieta. Tā bija sultāna un viņa ļaužu tikšanās vieta. Tieši tā ir slavenā Hāgija Sofija Stambulā.

Cikos atveras Hāgija Sofija?

Tā ir atvērta katru dienu no 09:00 līdz 19:00.

Vai Hāgija Sofijas mošejai ir ieejas maksa?

Ieejas biļete ir iekļauta gida vadītajā ekskursijā.

Kur atrodas Hāgija Sofija?

Tā atrodas vecpilsētas sirdī, un to ir viegli sasniegt ar sabiedrisko transportu.

No vecpilsētas viesnīcām; brauciet ar tramvaju T1 līdz Sultanahmet tramvaja pieturai. No turienes līdz kājām ir 5 minūtes.

No Taksim viesnīcām; paņemiet funikulieri (F1 līnija) no Taksim laukuma līdz Kabatas. No turienes brauciet ar tramvaju T1 līdz Sultanahmet tramvaja pieturai. No tramvaja pieturas, lai tur nokļūtu, nepieciešamas 2–3 minūtes kājām.

No Sultanahmet viesnīcām; tā ir pastaigas attālumā no lielākās daļas viesnīcu Sultanahmet rajonā.

Cik ilgi nepieciešams, lai apmeklētu Hāgiju Sofiju, un kurš ir labākais laiks?

Jūs varat to apmeklēt patstāvīgi 15–20 minūšu laikā. Gida vadītās ekskursijas ilgst aptuveni 30 minūtes, ja tās sākas ārpusē. Šajā ēkā ir daudz sīku detaļu. Tā kā šobrīd tā darbojas kā mošeja, ir jāņem vērā lūgšanu laiki. Agrs rīts būtu lielisks laiks, lai tur atnāktu.

Hāgijas Sofijas vēsture

Lielākā daļa ceļotāju sajauc slaveno Zilo mošeju ar Hāgiju Sofiju. Tajā skaitā Topkapi pils — viena no visvairāk apmeklētajām vietām Stambulā — šīs trīs ēkas ir iekļautas UNESCO mantojuma sarakstā. Atrodoties pretī viena otrai, galvenā atšķirība starp šīm ēkām ir minaretu skaits. Minarets ir tornis mošejas sānos. Tā galvenais mērķis senos laikos bija izsaukt aicinājumu uz lūgšanu pirms mikrofonu sistēmas. Zilajai mošejai ir 6 minareti. Hāgijai Sofijai ir 4 minareti. Papildus minaretu skaitam vēl viena atšķirība ir vēsture. Zilā mošeja ir Osmaņu laika būve, savukārt Hāgija Sofija ir vecāka un ir romiešu būve, un atšķirība starp tām ir aptuveni 1100 gadi.

Kā Hāgija Sofija ieguva savu nosaukumu?

Ēka ir pazīstama ar dažādiem nosaukumiem atkarībā no reģiona un valodas. Turku valodā to sauc par Ayasofya, bet angliski to bieži kļūdaini dēvē par St. Sophia. Tas rada neskaidrības, jo daudzi uzskata, ka nosaukums ir atvasināts no kādas svētās vārdā Sofija. Tomēr sākotnējais nosaukums, Hāgija Sofija, nāk no sengrieķu valodas un nozīmē "dievišķa gudrība". Šis nosaukums atspoguļo ēkas veltījumu Jēzum Kristum, simbolizējot Viņa dievišķo gudrību, nevis godinot konkrētu svēto.

Pirms Hāgija Sofija tika dēvēta šādā vārdā, struktūras sākotnējais nosaukums bija Megalo Ecclesia, kas tulkojas kā "Lielā baznīca" jeb "Mega baznīca". Šis tituls atspoguļoja tās statusu kā centrālā pareizticīgās kristietības baznīca. Ēkas iekšienē apmeklētāji joprojām var apbrīnot sarežģītos mozaīkas attēlus, no kuriem viens parāda Justinian i, kas pasniedz baznīcas modeli, un Konstantīnu Lielo, kas Jēzum un Marijai sniedz pilsētas modeli — romiešu laikmeta tradīcija imperatoriem, kuri pasūtīja grandiozas celtnes.

No Osmaņu laikiem Hāgija Sofijā ir arī izcila kaligrāfija, īpaši islama svētie vārdi, kas ēku rotāja vairāk nekā 150 gadu garumā. Šis kristiešu mozaīku un islāma kaligrāfijas apvienojums uzsver ēkas pāreju starp divām lielām reliģijām un kultūrām.

Vai vikingi atstāja savu zīmi uz Hāgijas Sofijas?

Interesants vēstures fragments ir vikinga grafiti, kas atrodams Hāgijas Sofijā. 11. gadsimtā kāds vikinga karavīrs vārdā Haldvan iegravēja savu vārdu vienā no ēkas otrā stāva galerijām. Šis senais grafiti joprojām ir redzams, sniedzot ieskatu daudzveidīgajos apmeklētājos, kas gadsimtu gaitā ir gājuši cauri Hāgijai Sofijai. Haldvana zīme atgādina par noriču klātbūtni Bizantijas Konstantinopolē, kur viņi bieži kalpoja kā algotņi Varangiešu gvardē, sargājot Bizantijas imperatorus.

Cik Hāgijas Sofijas tika uzbūvētas visā vēsturē?

Visā vēsturē bija 3 Hāgijas Sofijas. Konstantīns Lielais deva rīkojumu pirmajai baznīcai 4. gadsimtā pēc mūsu ēras, tūlīt pēc tam, kad viņš pasludināja Stambulu par Romas impērijas galvaspilsētu. Viņš vēlējās parādīt jaunās reliģijas godību, tāpēc pirmā baznīca bija nozīmīga būve. Tomēr tā kā baznīca bija būvēta no koka, tā tika iznīcināta ugunsgrēkā.

Kad pirmā baznīca tika iznīcināta, Teodosijs II deva rīkojumu otrajai baznīcai. Celtniecība sākās 5. gadsimtā, taču šī baznīca tika nojaukta 6. gadsimtā nikas sacelšanās laikā.

Noslēdzošā celtniecība sākās 532. gadā un tika pabeigta 537. gadā. Īsā 5 gadu celtniecības periodā ēka sāka darboties kā baznīca. Daži avoti vēsta, ka tās pabeigšanai tik īsā laikā būvniecībā strādāja 10 000 cilvēku. Arhitekti bija isidorus no Miletos un Anthemius no Tralles — abi no Turcijas rietumu puses.

Kā Hāgija Sofija pārtapa no baznīcas par mošeju?

Pēc tās uzcelšanas ēka darbojās kā baznīca līdz pat Osmaņu laikmetam. Osmaņu impērija 1453. gadā iekaroja Stambulas pilsētu. Sultāns Mehmeds Iekarotājs deva rīkojumu, lai Hāgija Sofija tiktu pārvērsta par mošeju. Pēc sultāna rīkojuma ēkas iekšienē mozaīku sejas tika aizklātas, tika pievienoti minareti, un tika uzstādīts jauns Mihrabs (niša, kas norāda Mekas virzienu). Līdz Republikas periodam ēka kalpoja kā mošeja. 1935. gadā šī vēsturiskā mošeja ar parlamenta lēmumu tika pārveidota par muzeju.

Kad tā kļuva par muzeju, mozaīku sejas atkal tika atklātas. Mūsdienās apmeklētāji joprojām var redzēt divu reliģiju simbolus blakus, padarot šo vietu par lielisku iespēju izprast iecietību un kopā būšanu.

Kādas pārmaiņas notika 2020. gadā, kad Hāgija Sofija atkal tika atvērta kā mošeja?

2020. gadā Hāgija Sofija piedzīvoja būtiskas pārmaiņas: ar prezidenta dekrētu tā oficiāli tika atgriezta no muzeja uz funkcionējošu mošeju. Tas bija trešais reizes tās garajā vēsturē, kad Hāgija Sofija tika izmantota kā pielūgsmes vieta — atgriežoties pie islāma saknēm pēc 85 gadu perioda kā muzejs. Tāpat kā visas mošejas Turcijā, apmeklētāji tagad var ieiet ēkā gan rīta, gan vakara lūgšanu laikā. Lēmums izraisīja gan vietējas, gan starptautiskas reakcijas, jo Hāgija Sofijai ir liela kultūras un reliģiskā nozīme gan kristiešiem, gan musulmaņiem.

Kāds ir apģērba kods, apmeklējot Hāgiju Sofiju?

Apmeklējot Hāgiju Sofiju, ir svarīgi ievērot tradicionālo apģērba kodu, kas ir spēkā visās mošejās Turcijā. Sievietēm ir jāapsedz mati un jāvalkā garas svārku vai brīvas bikses, lai saglabātu pieklājību, bet vīriešiem jāpārliecinās, ka šorti sniedzas zem ceļiem. Turklāt visiem apmeklētājiem pirms ieiešanas lūgšanu zonā ir jānoņem apavi.

Laikā, kad tā bija muzejs, ēkā lūgšanas nebija atļautas. Tomēr, tā kā tā atkal pildīja mošejas lomu, lūgšanas tagad ir iespējams veikt brīvi noteiktajos laikos. Neatkarīgi no tā, vai jūs apmeklējat kā tūrists vai lai lūgtu, Hāgijas Sofijas jaunā funkcija ir radījusi vietu, kur gan ticīgie, gan apskates cienītāji var novērtēt tās dziļo reliģisko un vēsturisko nozīmi.

Kāda bija Hāgija Sofija pirms kļūšanas par mošeju?

Pirms Hāgija Sofija kļuva par mošeju, tā bija kristiešu katedrāle, kas pazīstama kā Hāgijas Sofijas baznīca — grieķu valodā tas nozīmē "Svētā gudrība". Ēku pasūtīja Bizantijas imperators Justinian i, un tā tika pabeigta 537. gadā pēc mūsu ēras. Tā bija pasaulē lielākā katedrāle gandrīz 1000 gadu un kalpoja kā Austrumu pareizticīgās kristietības centrs, spēlējot vitāli svarīgu lomu reliģiskajā un politiskajā dzīvē Bizantijas impērijā. Būve bija slavena ar savu masīvo kupolu un inovatīvu arhitektūras risinājumu, simbolizējot impērijas bagātību un varu.

1453. gadā, kad Osmaņu impērija iekaroja Konstantinopoli (tagad Stambula), sultāns Mehmeds II katedrāli pārvērta par mošeju. Šīs pārejas laikā tika pievienotas islāma iezīmes, piemēram, minareti, mihrabs (lūgšanu niša) un kaligrāfiski paneļi, savukārt dažas kristiešu mozaīkas tika aizklātas vai noņemtas. Tasiezīmēja Hāgijas Sofijas ilgās vēstures sākumu kā mošejai, kas turpinājās līdz 1935. gadam, kad tā kļuva par muzeju.

Kādas atšķirības ir starp Hāgiju Sofiju, Aju Sofiju un Svēto Sofiju?

Dažādie nosaukumi Hāgija Sofija, Aja Sofija un Svētā Sofija bieži tiek lietoti kā sinonīmi, taču tie attiecas uz to pašu ēku dažādos valodu kontekstos:

• Hagia Sophia: Tas ir grieķu nosaukums, kas tulkojas kā "Svētā gudrība". Tas ir visbiežāk lietotais termins starptautiski, īpaši vēsturiskās un akadēmiskās diskusijās.
• Aya Sophia: Tas ir turku vārda variants, kas tika pieņemts pēc Osmaņu iekarošanas Konstantinopolē. To plaši izmanto Turcijā un starp turku valodā runājošajiem.
• Saint Sophia: Tas ir tulkojums, ko galvenokārt izmanto Rietumu valodās un kontekstos. Tas atspoguļo to pašu nozīmi — "Svētā gudrība" — taču termins "Saint" ir biežāk sastopams angliski runājošajās valstīs.

Pastāvot šīm nosaukuma variācijām, visi tie attiecas uz to pašu ikonisko celtni Stambulā, kas ir pazīstama ar savu bagāto vēsturi kā kristiešu katedrāle, mošeja un tagad arī kā nozīmīgs kultūras simbols.

Kāda ir Hāgija Sofija šobrīd — mošeja vai muzejs?

Kopš 2020. gada jūlija Hāgija Sofija atkal ir kļuvusi par mošeju. Šīs pārmaiņas tika paziņotas pēc tam, kad Turcijas tiesa anulēja tās kā muzeja statusu — statusu, ko tā bija ieņēmusi kopš 1935. gada — sekulāras valdības laikā, kuru vadīja Mustafa Kemal Ataturk. Lēmums to atgriezt kā mošeju izraisīja gan vietējas, gan starptautiskas debates, ņemot vērā ēkas kultūras un vēsturisko nozīmi vairākām reliģijām.

Šodien tā darbojas kā mošeja, tomēr Hāgija Sofija joprojām ir atvērta apmeklētājiem visu ticību pārstāvjiem, līdzīgi kā daudzas citas mošejas Turcijā. Tomēr ir veiktas dažas izmaiņas, piemēram, lūgšanu laikā tiek aizklāta daļa kristīgās ikonogrāfijas. Neraugoties uz tās reliģiskās lomas maiņu, Hāgija Sofija joprojām ir ārkārtīgi vērtīgs vēsturiskais piemineklis, kas atspoguļo gan savu kristīgo bizantiešu, gan islāma osmaņu pagātni.

Kas atrodas Hāgijas Sofijas iekšpusē?

Hāgijas Sofijas iekšienē jūs varat redzēt aizraujošu kristīgās un islāma mākslas un arhitektūras sajaukumu, kas atspoguļo ēkas sarežģīto vēsturi. Svarīgākās iezīmes ietver:

• Kupols: Centrālais kupols — viens no lielākajiem pasaulē — ir bizantiešu arhitektūras meistardarbs, kas virs grīdas paceļas vairāk nekā 55 metru augstumā. Tā varenība un augstums apmeklētājiem rada bijības sajūtu.
• Kristiešu mozaīkas: Lai gan daudzas mozaīkas Osmaņu periodā tika aizklātas vai noņemtas, vairākas bizantiešu mozaīkas, kurās attēlots Jēzus Kristus, Jaunava Marija un dažādi svētie, ir atklātas un atjaunotas, sniedzot ieskatu ēkas laikā kā katedrālei.
• Islāma kaligrāfija: Lieli apaļi paneļi ar arābu kaligrāfiju interjerā ir īpaši pamanāmi. Šajos uzrakstos ir iekļauti Allah, Muhammed un pirmo četru islāma kalifu vārdi, kas pievienoti tās laikā kā mošeja.
• Mihrabs un minbars: Mihrabs (niša, kas norāda Mekas virzienu) un minbars (kancele) tika pievienoti, kad Hāgija Sofija tika pārveidota par mošeju. Tie ir būtiski elementi musulmaņu lūgšanām.
• Marmora kolonnas un sienas: Hāgija Sofija ir slavena arī ar krāsainā marmora izmantošanu no visas Bizantijas impērijas, kas veicina kopējo ēkas varenību.

Interjers atspoguļo unikālu arhitektūras un kultūras sajaukumu, simbolizējot gan bizantiešu, gan osmaņu mākslinieciskās tradīcijas.

Kādai arhitektūras stilam ir pazīstama Hāgija Sofija?

Hāgija Sofija ir plaši pazīstams bizantiešu arhitektūras piemērs, un tās slavenākais elements ir masīvais kupols, kas dominē pār visu būvi. Šis stils raksturojas ar:

• Centrālie kupoli: Inovatīvais Hāgijas Sofijas centrālā kupola risinājums, kas it kā “peld” virs nave, bija nozīmīgs arhitektūras sasniegums tā laika kontekstā. Tas ietekmēja vēlākās Osmaņu mošeju konstrukcijas, tostarp Zilo mošeju.
• Pendentīvi: Šīs trīsstūrveida konstrukcijas ļāva novietot lielo kupolu uz taisnstūrveida pamata — galvenais jauninājums, kas raksturoja bizantiešu arhitektūru.
• Gaismas izmantošana: Arhitekti prasmīgi iekļāva logus kupola pamatnē, radot ilūziju, ka kupols ir piekārts no debesīm. Šī gaismas izmantošana, lai radītu dievišķuma sajūtu, kļuva par bizantiešu reliģisko celtņu raksturīgu iezīmi.
• Mozaīkas un marmors: Sarežģītās mozaīkas un bagātīgi krāsotās marmora sienas atspoguļo Bizantijas impērijas greznību un simboliku, pievēršoties reliģiskām tēmām un ikonogrāfijai.

Šis arhitektūras stils lielā mērā ietekmēja osmaņu arhitektus, kuri vēlāk to pārvērta par mošeju, tādējādi radot tās unikālo bizantiešu un islāma elementu sajaukumu.

Kāpēc Hāgija Sofija ir svarīga gan kristiešiem, gan musulmaņiem?

Hāgija Sofijai ir liela nozīme gan kristiešiem, gan musulmaņiem tās lomas dēļ abu ticību reliģiskajā vēsturē. Kristiešiem tā bija pasaulē lielākā katedrāle gandrīz 1000 gadu un kalpoja kā Austrumu pareizticīgās baznīcas centrs. Tā bija vieta nozīmīgām reliģiskām ceremonijām, tostarp Bizantijas imperatoru kronēšanai, un tās mozaīkas ar Kristu un Jaunavu Mariju tiek uzskatītas par cienījamiem kristīgās ticības simboliem.

Musulmaņiem pēc Konstantinopoles iekarošanas 1453. gadā sultāns Mehmeds II pārvērta Hāgiju Sofiju par mošeju, simbolizējot islāma uzvaru pār Bizantijas impēriju. Ēka kļuva par paraugu turpmākajai Osmaņu mošeju arhitektūrai, iedvesmojot daudzas slavenākās Stambulas mošejas, piemēram, Suleimānijas un Zilo mošeju. Islāma kaligrāfijas, mihraba un minaretu pievienošana atspoguļoja tās jauno islāma identitāti.

Hāgija Sofija simbolizē divu nozīmīgu pasaules reliģiju krustpunktu un ir spēcīgs gan kristīgā, gan islāma kultūras mantojuma simbols. Tās turpmākā izmantošana un saglabāšana atspoguļo tās lomu kā tiltu starp pagātni un tagadni, Austrumiem un Rietumiem, kā arī divām no pasaules lielajām reliģiskajām tradīcijām.