Hāgijas Sofijas ekskursija ar biļeti

Istanbul E-pass ietver Hagia Sophia ekskursiju ar biļeti un profesionālu gidu, kas runā angļu valodā. Lai uzzinātu detaļas, lūdzu, skatiet "Hours & Meeting".

Hagia Sophia of Istanbul

Iedomājieties ēku, kas vienā un tajā pašā vietā stāv jau 1500 gadus — pirmais templis divām reliģijām. Pareizticīgās kristietības galvenā mītne un pirmā mošeja Stambulā. Tā tika uzcelta tikai 5 gadu laikā. Tās kupols bija lielākais kupols ar 55,60 metru augstumu un 31,87 diametru — 800 gadus tas pasaulē bija lielākais. Reliģiju attēlojumi blakus viens otram. Kronēšanas vieta Romas imperatoriem. Tā bija vieta, kur sultāns un viņa ļaudis satikās. Tieši tā arī ir slavenā Hagia Sophia of Istanbul.

Cikos atveras Hagia Sophia?

Tā ir atvērta katru dienu no 09:00 līdz 19:00.

Vai Hagia Sophia mošejai ir ieejas maksa?

Ieejas biļete ir iekļauta gida pavadītā ekskursijā.

Kur atrodas Hagia Sophia?

Tā atrodas vecpilsētas centrā, un to ir viegli sasniegt ar sabiedrisko transportu.

No vecpilsētas viesnīcām; Ar T1 tramvaju dodieties līdz Sultanahmet tramvaja pieturai. No turienes līdz kājām jāiet 5 minūtes.

No Taksim viesnīcām; No Taksim laukuma ar funikulieri (F1 līnija) dodieties līdz Kabatas. No turienes ar T1 tramvaju brauciet līdz Sultanahmet tramvaja pieturai. No tramvaja pieturas līdz turienei jāiet 2–3 minūtes.

No Sultanahmet viesnīcām; tā atrodas pastaigas attālumā no lielākās daļas viesnīcu Sultanahmet rajonā.

Cik ilgi jāpavada, lai apmeklētu Hagia Sophia, un kad ir labākais laiks?

Jūs varat apmeklēt patstāvīgi 15–20 minūšu laikā. Gida pavadītās ekskursijas ilgst aptuveni 30 minūtes no ārpuses. Šajā ēkā ir daudz sīku detaļu. Tā kā pašlaik tā darbojas kā mošeja, jāņem vērā lūgšanu laiki. Agrs rīts būtu lielisks laiks, lai to apmeklētu.

Hagia Sophia vēsture

Lielākā daļa ceļotāju sajauc slaveno Zilo mošeju ar Hagia Sophia. Ieskaitot Topkapi pili, vienu no visvairāk apmeklētajām apskates vietām Stambulā, šīs trīs ēkas ir iekļautas UNESCO mantojuma sarakstā. Tā kā tās atrodas pretī viena otrai, visnozīmīgākā atšķirība starp šīm ēkām ir minaretu skaits. Minarets ir tornis mošejas sānos. Šī torņa galvenais mērķis agrāk bija izsaukt lūgšanu, pirms mikrofonu sistēmas. Zilajai mošejai ir 6 minareti. Hagia Sophia ir 4 minareti. Papildus minaretu skaitam vēl viena atšķirība ir vēsture. Zilā mošeja ir Osmaņu laika būve, savukārt Hagia Sophia ir senāka — romiešu būve, un atšķirība starp tām ir aptuveni 1100 gadu.

Kā Hagia Sophia ieguva savu nosaukumu?

Ēka ir pazīstama ar dažādiem nosaukumiem atkarībā no reģiona un valodas. Turku valodā to dēvē par Ayasofya, bet angliski to bieži kļūdaini sauc par St. Sophia. Tas rada neskaidrības, jo daudzi uzskata, ka nosaukums ir cēlies no svētā, vārdā Sofija. Taču oriģinālais nosaukums Hagia Sophia nāk no senās grieķu valodas un nozīmē "Dievišķā gudrība". Šis nosaukums atspoguļo ēkas veltījumu Jēzum Kristum, simbolizējot Viņa dievišķo gudrību, nevis godinot konkrētu svēto.

Pirms tā kļuva pazīstama kā Hagia Sophia, ēkas sākotnējais nosaukums bija Megalo Ecclesia, kas tulkojumā nozīmē "Lielā baznīca" jeb "Mega baznīca". Šis tituls raksturoja tās statusu kā pareizticīgās kristietības centrālo baznīcu. Iekšpusē apmeklētāji joprojām var apbrīnot sarežģītos mozaīkas, no kurām viena attēlo Justinianu i, pasniedzot baznīcas modeli, un Konstantīnu Lielo, piedāvājot Jēzum un Marijai pilsētas modeli — tradīcija romiešu laikmetā imperatoriem, kuri pasūtīja grandiozas celtnes.

No osmaņu laikmeta Hagia Sophia ēkai ir arī iespaidīga kaligrāfija, jo īpaši svētie islāma vārdi, kas ēku rotāja vairāk nekā 150 gadus. Šī kombinācija — kristīgās mozaīkas un islāma kaligrāfija — parāda ēkas pāreju starp divām lielām reliģijām un kultūrām.

Vai vikingi atstāja savu zīmi uz Hagia Sophia?

Intrigējošs vēstures fragments slēpjas vikinga grafiti veidā, kas atrodams Hagia Sophia. 11. gadsimtā vikinga karavīrs vārdā Haldvan iegravēja savu vārdu vienā no ēkas otrā stāva galerijām. Šis senais grafiti joprojām ir redzams arī mūsdienās, sniedzot ieskatu dažādos apmeklētājos, kuri gadsimtu gaitā izgāja cauri Hagia Sophia. Haldvana zīme atgādina ziemeļnieku klātbūtni Bizantijas Konstantinopolē, kur viņi bieži kalpoja kā algotņi Varangiešu gvardi, sargājot Bizantijas imperatorus.

Cik daudz Hagia Sophias tika uzbūvētas visā vēsturē?

Vēstures gaitā bija 3 Hagia Sophias. Konstantīns Lielais deva rīkojumu pirmajai baznīcai 4. gadsimtā pēc mūsu ēras, tūlīt pēc tam, kad viņš pasludināja Stambulu par Romas impērijas galvaspilsētu. Viņš vēlējās parādīt jaunās reliģijas godību, tādēļ pirmā baznīca bija nozīmīga būvniecība. Tomēr tā kā baznīca bija būvēta no koka, tā tika iznīcināta ugunsgrēkā.

Kad pirmā baznīca tika sagrauta, Teodosijs II deva rīkojumu otrajai baznīcai. Būvniecība sākās 5. gadsimtā, bet šī baznīca tika nojaukta 6. gadsimtā Nika nemieru laikā.

Galīgā būvniecība sākās 532. gadā un tika pabeigta 537. gadā. Īsā 5 gadu būvniecības periodā ēka sāka darboties kā baznīca. Daži ieraksti liecina, ka tās pabeigšanai tik īsā laikā strādāja 10 000 cilvēku. Arhitekti bija isidorus no Miletos un Anthemius no Tralles, abi no Turcijas rietumu puses.

Kā Hagia Sophia pārtapa no baznīcas par mošeju?

Pēc tās uzcelšanas ēka darbojās kā baznīca līdz pat Osmaņu laikmetam. 1453. gadā Osmaņu impērija iekaroja Stambulas pilsētu. Sultāns Mehmeds Iekarotājs deva rīkojumu, lai Hagia Sophia tiktu pārveidota par mošeju. Saskaņā ar sultāna rīkojumu ēkas iekšpusē mozaīku sejas tika apslēptas, tika pievienoti minareti, un tika uzstādīts jauns Mihrab (niša, kas norāda Mekas virzienu). Līdz Republikas periodam ēka kalpoja kā mošeja. 1935. gadā šī vēsturiskā mošeja pēc parlamenta rīkojuma tika pārveidota par muzeju.

Kļūstot par muzeju, mozaīku sejas atkal tika atklātas. Mūsdienās apmeklētāji joprojām var redzēt abu reliģiju simbolus blakus, padarot šo vietu par lielisku iespēju izprast toleranci un kopābūšanu.

Kādi 2020. gadā notika pavērsieni, kad Hagia Sophia atkārtoti atvēra kā mošeju?

2020. gadā Hagia Sophia piedzīvoja nozīmīgu pārmaiņu, jo ar prezidenta dekrētu tā tika oficiāli atgriezta no muzeja uz funkcionējošu mošeju. Tā bija trešā reize tās garajā vēsturē, kad Hagia Sophia bija izmantota kā dievkalpojumu vieta, atgriežoties pie savām islāma saknēm pēc tam, kad tā 85 gadus bija kalpojusi kā muzejs. Tāpat kā visās mošejās Turcijā, apmeklētāji tagad var ieiet ēkā starp rīta un vakara lūgšanām. Lēmums izraisīja gan vietējas, gan starptautiskas reakcijas, jo Hagia Sophia ir liela kultūras un reliģiskā nozīme gan kristiešiem, gan musulmaņiem.

Kāds ir apģērba kods, lai apmeklētu Hagia Sophia?

Apmeklējot Hagia Sophia, ir būtiski ievērot tradicionālo apģērba kodu, kas tiek ievērots visās mošejās Turcijā. Sievietēm jāapsedz mati un jāvalkā garas svārkus vai brīvas bikses, lai saglabātu pieticību, savukārt vīriešiem jāpārliecinās, ka šorti sniedzas zem ceļgala. Turklāt visiem apmeklētājiem pirms ieiešanas lūgšanu zonā jānovelk apavi.

Muzeja periodā ēkā lūgšanas nebija atļautas. Taču, tā kā mošejas loma ir atsākta, lūgšanas tagad var veikt brīvi noteiktajos laikos. Neatkarīgi no tā, vai jūs apmeklējat kā tūristu vai lai lūgtu, Hagia Sophia jaunā funkcija ir radījusi telpu, kurā gan lūdzēji, gan apskates cienītāji var novērtēt tās dziļo reliģisko un vēsturisko nozīmi.

Kāda bija Hagia Sophia pirms tā kļuva par mošeju?

Pirms Hagia Sophia kļuva par mošeju, tā bija kristiešu katedrāle, kas pazīstama kā Hagia Sophia baznīca, un grieķu valodā nozīmē "Svēta gudrība". Ēku pasūtīja Bizantijas imperators Justinian i, un tā tika pabeigta 537. gadā pēc mūsu ēras. Tā bija pasaulē lielākā katedrāle gandrīz 1 000 gadu un kalpoja kā Austrumu pareizticīgās kristietības centrs, kam bija būtiska loma reliģiskajā un politiskajā dzīvē Bizantijas impērijā. Ēka bija slavena ar tās masīvo kupolu un inovatīvo arhitektonisko risinājumu, kas simbolizēja impērijas bagātību un varu.

1453. gadā, kad Osmaņu impērija iekaroja Konstantinopoli (tagad Stambula), sultāns Mehmeds II katedrāli pārveidoja par mošeju. Šīs pārejas laikā tika pievienotas islāma iezīmes, piemēram, minareti, mihrab (lūgšanu niša) un kaligrāfiski paneļi, savukārt dažas kristīgās mozaīkas tika apslēptas vai noņemtas. Tas iezīmēja Hagia Sophia ilgo vēsturi kā mošeju, kas turpinājās līdz brīdim, kad 1935. gadā tā kļuva par muzeju.

Kādas ir atšķirības starp Hagia Sophia, Aya Sophia un Saint Sophia?

Lai gan nosaukumi Hagia Sophia, Aya Sophia un Saint Sophia bieži tiek lietoti savstarpēji aizstājami, tie attiecas uz to pašu celtni dažādos valodiskos kontekstos:

• Hagia Sophia: Šis ir grieķu nosaukums, kas tulkojumā nozīmē "Svēta gudrība". Tas ir visbiežāk lietotais termins starptautiski, īpaši vēsturiskās un akadēmiskās diskusijās.
• Aya Sophia: Šis ir turku nosaukuma variants, kas tika pieņemts pēc Osmaņu Konstantinopoles iekarošanas. Tas ir plaši lietots Turcijā un starp turku valodā runājošajiem.
• Saint Sophia: Šis ir tulkojums, kas galvenokārt tiek izmantots rietumu valodās un kontekstos. Tas atspoguļo to pašu nozīmi — "Svēta gudrība" — taču termins "Saint" angliski runājošajās valstīs ir biežāk sastopams.

Neatkarīgi no šīm nosaukuma variācijām, visi tie attiecas uz vienu un to pašu ikonisko ēku Stambulā, kas pazīstama ar savu bagāto vēsturi kā kristiešu katedrāle, mošeja un tagad ievērojams kultūras simbols.

Kāda ir Hagia Sophia tagad — mošeja vai muzejs?

No 2020. gada jūlija Hagia Sophia atkal ir kļuvusi par mošeju. Šīs izmaiņas tika paziņotas pēc tam, kad Turcijas tiesa atcēla tās muzeja statusu — statusu, kas tai bija kopš 1935. gada — sekulāras valdības vadībā, kuru īstenoja Mustafa Kemal Ataturk. Lēmums atgriezt to par mošeju ir izraisījis gan vietējās, gan starptautiskās debates ēkas kultūras un vēsturiskās nozīmes dēļ vairākām reliģijām.

Lai gan šodien tā darbojas kā mošeja, Hagia Sophia joprojām ir atvērta apmeklētājiem no visām reliģijām, līdzīgi kā daudzas citas mošejas Turcijā. Tomēr ir veiktas izmaiņas, piemēram, lūgšanu laikā daļa kristīgās ikonogrāfijas ir apslēpta. Neskatoties uz reliģiskās lomas maiņu, Hagia Sophia joprojām ir ārkārtīgi vērtīga kā vēsturisks piemineklis, atspoguļojot gan tās kristīgo bizantiešu, gan islāma osmaņu pagātni.

Kas atrodas Hagia Sophia iekšpusē?

Hagia Sophia iekšpusē varat redzēt aizraujošu kristīgās un islāma mākslas un arhitektūras apvienojumu, kas atspoguļo ēkas sarežģīto vēsturi. Galvenās iezīmes ir:

• Kupols: Centrālais kupols, viens no lielākajiem pasaulē, ir Bizantijas arhitektūras meistardarbs, kas paceļas vairāk nekā 55 metrus virs grīdas. Tā varenība un augstums apmeklētājiem rada bijības pilnu sajūtu.
• Kristīgās mozaīkas: Lai gan daudzas mozaīkas osmaņu periodā tika apslēptas vai noņemtas, vairākas bizantiešu mozaīkas, kurās attēloti Jēzus Kristus, Jaunava Marija un dažādi svētie, ir atklātas un atjaunotas, sniedzot ieskatu ēkas laikā kā katedrālē.
• Islāma kaligrāfija: Lieli apaļi paneļi arābu kaligrāfijā ir izcelti interjerā. Tajos ir ietverti Allāha, Muhameda un pirmo četru islāma kalifu vārdi, kas tika pievienoti laikā, kad ēka bija mošeja.
• Mihrabs un minbars: Mihrabs (niša, kas norāda Mekas virzienu) un minbars (amvonis) tika pievienoti, kad Hagia Sophia tika pārveidota par mošeju. Tie ir būtiski elementi musulmaņu lūgšanām.
• Marble kolonnas un sienas: Hagia Sophia ir pazīstama arī ar krāsainā marmora izmantošanu no visas Bizantijas impērijas, kas kopumā papildina ēkas varenību.

Iekštelpas atspoguļo unikālu arhitektonisko un kultūras sajaukumu, simbolizējot gan bizantiešu, gan osmaņu mākslinieciskās tradīcijas.

Kāds arhitektūras stils raksturo Hagia Sophia?

Hagia Sophia ir labi pazīstams Bizantijas arhitektūras piemērs, un tās slavenākā iezīme ir masīvais kupols, kas dominē pār ēku. Šim stilam raksturīga:

• Centrālie kupoli: Inovatīvais Hagia Sophia centrālā kupola risinājums, kas šķiet peldam virs nave (garennefs), savā laikā bija nozīmīgs arhitektūras sasniegums. Tas ietekmēja vēlāk uzbūvēto osmaņu mošeju dizainu, tostarp Zilo mošeju.
• Pendentīvas: Šīs trīsstūrveida konstrukcijas ļāva novietot lielo kupolu uz taisnstūrveida pamatnes — tā ir galvenā inovācija, kas definē Bizantijas arhitektūru.
• Gaismas izmantojums: Arhitekti prasmīgi iekļāva logus kupola pamatnē, radot ilūziju, ka kupols ir piekārts no debesīm. Šī gaismas izmantošana dievišķuma sajūtas radīšanai kļuva par Bizantijas reliģisko būvju atšķirīgu iezīmi.
• Mozaīkas un marmors: Sarežģītās mozaīkas un bagātīgi krāsotās marmora sienas atspoguļo Bizantijas impērijas greznību un simboliku, koncentrējoties uz reliģiskām tēmām un ikonogrāfiju.

Šis arhitektūras stils spēcīgi ietekmēja osmaņu arhitektus, kuri vēlāk to pārvērta par mošeju, radot unikālu bizantiešu un islāma elementu apvienojumu.

Kāpēc Hagia Sophia ir svarīga gan kristiešiem, gan musulmaņiem?

Hagia Sophia ir dziļa nozīme gan kristiešiem, gan musulmaņiem tās lomas dēļ abu ticību reliģiskajā vēsturē. Kristiešiem tā bija pasaules lielākā katedrāle gandrīz 1 000 gadu un kalpoja kā Austrumu pareizticīgās baznīcas centrs. Tā bija vieta nozīmīgām reliģiskām ceremonijām, tostarp Bizantijas imperatoru kronēšanai, un tās mozaīkas ar Kristu un Jaunavu Mariju tiek uzskatītas par cienījamiem kristīgās ticības simboliem.

Musulmaņiem pēc Konstantinopoles iekarošanas 1453. gadā Hagia Sophia sultāns Mehmeds II pārvērta par mošeju, tā simbolizējot islāma uzvaru pār Bizantijas impēriju. Ēka kļuva par paraugu nākotnes osmaņu mošeju arhitektūrai, iedvesmojot daudzas no Stambulas slavenākajām mošejām, piemēram, Suleymaniye un Zilo mošeju. Islāma kaligrāfijas, mihraba un minaretu pievienošana atspoguļoja tās jauno islāma identitāti.

Hagia Sophia atspoguļo divu nozīmīgu pasaules reliģiju krustpunktu un ir spēcīgs simbols gan kristīgajam, gan islāma kultūras mantojumam. Tās turpmākā izmantošana un saglabāšana parāda tās lomu kā tiltu starp pagātni un tagadni, Austrumiem un Rietumiem, kā arī starp divām no pasaules lielajām reliģiskajām tradīcijām.