Hagia Sophia ekskursija gida pavadībā ar biļeti

Istanbul E-pass ietver Hagia Sophia biļetes ar profesionāla gida vadītu ekskursiju angļu valodā. Plašāku informāciju skatiet sadaļā “Darba laiks un tikšanās vieta”.

Hagia Sophia Stambulā

Iedomājieties ēku, kas vienā un tajā pašā vietā stāv jau 1500 gadus un ir abu reliģiju nozīmīgākais templis. Tā bija pareizticīgās kristietības galvenā mītne un pirmā mošeja Stambulā. Tā tika uzcelta tikai piecu gadu laikā. Tās kupols 800 gadus bija pasaulē lielākais kupols, kura augstums bija 55,60 metri un diametrs — 31,87 metri. Tajā līdzās attēloti abu reliģiju simboli. Tā bija Romas imperatoru kronēšanas vieta un sultāna tikšanās vieta ar saviem ļaudīm. Tā ir slavenā Hagia Sophia Stambulā.

Kādos laikos Hagia Sophia ir atvērta?

Tā ir atvērta katru dienu no 09:00 līdz 19:00.

Vai par Hagia Sophia apmeklējumu ir jāmaksā ieejas maksa?

Ieejas biļete ir iekļauta ekskursijā gida pavadībā.

Kur atrodas Hagia Sophia?

Tā atrodas vecpilsētas centrā, un līdz tai ir viegli nokļūt ar sabiedrisko transportu.

No viesnīcām vecpilsētā; brauciet ar T1 tramvaju līdz Sultanahmet tramvaja pieturai. No turienes līdz galamērķim jāiet piecas minūtes.

No viesnīcām Taksim rajonā; brauciet ar funikulieri (F1 līnija) no Taksima laukuma līdz Kabatas. No turienes brauciet ar T1 tramvaju līdz Sultanahmet tramvaja pieturai. No tramvaja pieturas līdz galamērķim jāiet 2–3 minūtes.

No viesnīcām Sultanahmet rajonā; to var viegli sasniegt kājām no lielākās daļas Sultanahmet rajona viesnīcu.

Cik ilgs laiks nepieciešams Hagia Sophia apmeklējumam, un kad to vislabāk apmeklēt?

Jūs varat to apskatīt patstāvīgi 15–20 minūtēs. Ekskursijas gida pavadībā ilgst aptuveni 30 minūtes un notiek ārpusē. Šajā ēkā ir daudz sīku detaļu. Tā kā pašlaik tā darbojas kā mošeja, jāņem vērā lūgšanu laiki. Agrs rīts būtu lielisks laiks apmeklējumam.

Hagia Sophia vēsture

Lielākā daļa ceļotāju jauc slaveno Zilo mošeju ar Hagia Sophia. Kopā ar Topkapi pili, kas ir viena no apmeklētākajām vietām Stambulā, šīs trīs ēkas ir iekļautas UNESCO mantojuma sarakstā. Tās atrodas viena otrai pretī, un būtiskākā atšķirība starp šīm ēkām ir minaretu skaits. Minarets ir tornis mošejas malā. Agrāk, pirms mikrofonu sistēmas ieviešanas, no šī torņa tika aicināts uz lūgšanu. Zilajai mošejai ir seši minareti. Hagia Sophia ir četri minareti. Vēl viena atšķirība ir to vēsture. Zilā mošeja ir osmaņu celtne, savukārt Hagia Sophia ir senāka un romiešu celtne; to būvniecību šķir aptuveni 1100 gadi.

Kā Hagia Sophia no baznīcas kļuva par mošeju?

Pēc uzcelšanas ēka līdz pat Osmaņu laikmetam kalpoja kā baznīca. Osmaņu impērija 1453. gadā iekaroja Stambulas pilsētu. Sultāns Mehmeds Iekarotājs pavēlēja pārveidot Hagia Sophia par mošeju. Pēc sultāna pavēles tika aizklātas ēkas mozaīku sejas, uzbūvēti minareti un ierīkots jauns mihrābs (niša, kas norāda Mekas virzienu). Līdz republikas laikmetam ēka kalpoja kā mošeja. 1935. gadā pēc parlamenta rīkojuma šī vēsturiskā mošeja tika pārveidota par muzeju.

Kad tā kļuva par muzeju, mozaīku sejas atkal tika atsegtas. Apmeklētāji joprojām var redzēt līdzās abu reliģiju simbolus, tāpēc šī ir lieliska vieta, kur izprast iecietību un saticību.

Kādas pārmaiņas notika 2020. gadā, kad Hagia Sophia atkal tika atvērta kā mošeja?

Hagia Sophia mūsdienās darbojas kā mošeja, tāpēc lūgšanu laikā piekļuve var tikt mainīta.

Kāds ir apģērba kodekss, apmeklējot Hagia Sophia?

Apmeklējot Hagia Sophia, ir svarīgi ievērot tradicionālo apģērba kodeksu, kas ir spēkā visās Turcijas mošejās. Sievietēm jāapsedz mati un jāvalkā gari svārki vai brīvas bikses, lai ievērotu pieticības normas, savukārt vīriešiem jāraugās, lai šorti sniegtos zem ceļgaliem. Turklāt visiem apmeklētājiem pirms ieiešanas lūgšanu telpā jānovelk apavi.

Kad ēka kalpoja kā muzejs, tajā nedrīkstēja lūgties. Taču, kopš tā atkal pilda mošejas funkcijas, noteiktajos laikos tajā var brīvi lūgties. Neatkarīgi no tā, vai apmeklējat to kā tūrists vai lai lūgtos, Hagia Sophia jaunā funkcija ir radījusi vietu, kur gan dievlūdzēji, gan apskates apmeklētāji var novērtēt tās dziļo reliģisko un vēsturisko nozīmi.

Ko var apskatīt Hagia Sophia iekšpusē?

Hagia Sophia iekšpusē apmeklētāji var apskatīt iespaidīgo kupolu, marmora kolonnas, islāma kaligrāfiju un bizantiešu mozaīku fragmentus. Ekskursija gida pavadībā palīdz izskaidrot šīs detaļas un ēkas bizantiešu un osmaņu vēsturi.

Kāds arhitektūras stils raksturīgs Hagia Sophia?

Hagia Sophia ir slavens bizantiešu arhitektūras piemērs, un tās ievērojamākā iezīme ir milzīgais kupols, kas dominē visā celtnē. Šim stilam raksturīgi šādi elementi:

• Centrālie kupoli: Hagia Sophia centrālā kupola novatoriskais dizains, kas šķietami peld virs galvenās jomas, savā laikā bija ievērojams arhitektūras sasniegums. Tas ietekmēja vēlāk celto osmaņu mošeju, tostarp Zilās mošejas, dizainu.
• Pendentīvi: Šīs trīsstūrveida konstrukcijas ļāva novietot lielo kupolu uz taisnstūrveida pamatnes — tas bija nozīmīgs jauninājums, kas raksturo bizantiešu arhitektūru.
• Gaismas izmantojums: Arhitekti prasmīgi iestrādāja logus kupola pamatnē, radot ilūziju, ka kupols karājas no debesīm. Gaismas izmantošana, lai radītu dievišķuma sajūtu, kļuva par bizantiešu reliģisko celtņu raksturīgu iezīmi.
• Mozaīkas un marmors: Izsmalcinātās mozaīkas un košās marmora sienas atspoguļo Bizantijas impērijas greznību un simbolismu, pievēršoties reliģiskām tēmām un ikonogrāfijai.

Šis arhitektūras stils būtiski ietekmēja osmaņu arhitektus, kuri vēlāk ēku pārveidoja par mošeju, radot unikālu bizantiešu un islāma elementu apvienojumu.

Kāpēc Hagia Sophia ir svarīga gan kristiešiem, gan musulmaņiem?

Hagia Sophia ir dziļi nozīmīga gan kristiešiem, gan musulmaņiem, jo tai ir bijusi būtiska loma abu ticību reliģiskajā vēsturē. Kristiešiem tā gandrīz 1000 gadus bija pasaulē lielākā katedrāle un kalpoja par Austrumu pareizticīgās baznīcas centru. Tajā notika nozīmīgas reliģiskas ceremonijas, tostarp Bizantijas imperatoru kronēšana, un tās Kristus un Jaunavas Marijas mozaīkas tiek godātas kā kristīgās ticības simboli.

Musulmaņiem pēc Konstantinopoles iekarošanas 1453. gadā sultāns Mehmeds II pārveidoja Hagia Sophia par mošeju, simbolizējot islāma triumfu pār Bizantijas impēriju. Ēka kļuva par paraugu turpmākajai osmaņu mošeju arhitektūrai un iedvesmoja daudzas Stambulas slavenākās mošejas, piemēram, Suleymaniye un Zilo mošeju. Islāma kaligrāfijas, mihrāba un minaretu pievienošana atspoguļoja tās jauno islāma identitāti.

Hagia Sophia simbolizē divu lielu pasaules reliģiju saskarsmi un ir spēcīgs gan kristīgā, gan islāma kultūras mantojuma simbols. Tās nepārtrauktā izmantošana un saglabāšana apliecina tās nozīmi kā tiltam starp pagātni un tagadni, Austrumiem un Rietumiem, kā arī divām no pasaules lielajām reliģiskajām tradīcijām.